Pavasaris ir
laiks, kad daba mostas un atdzīvojas no ziemas sala. Pavasaris ir
pārejas gadalaiks starp ziemu un vasaru. Pie mums astronomiskais
pavasaris iestājas 20. vai 21. martā un ilgst līdz vasaras sākumam
- 21. jūnijam.
Pavasaris ir
gadalaiks, kuru visi ļoti gaida. Bieži mēs par to izsakāmies –
ilgi gaidītais. Pirmos pavasara vēstnešus varam ieraudzīt jau
februārī tad, kad mazliet siltāk uzspīd saulīte. Sāk kust un
pilēt lāstekas, dzirdam jautro pilienu pakšķēšanu, kura paziņo
par tuvo pavasari. Pēc tāda atkušņa vēl var būt gan sali, gan
sniegs, bet visi jau saprot, tūliņ, tūliņ atnāks pavasaris un
iepriecinās mūsu sirdis ar skaistajām putnu dziesmām, ar savu
siltumu un pirmajiem sniegpulkstenīšiem.
Lūk, pavasaris
ir klāt. Saulīte debesīs parādās biežāk un biežāk, ar katru
dienu kļūst siltāks un siltāks, debesis ir spožākas, visur kūst
sniegs un tek urdziņas. Zeme vēl auksta un plika, bet cauri
palikušajai sniega kārtai spraucas pirmie, visdrošākie pavasara
ziedi.
Mežā viss atdzīvojas, pamostas zvēri, atgriežas gājputni.
Visi meklē sev pāri, veido mājīgas ligzdas un rok dziļas alas,
lai varētu izaudzināt savus pēcnācējus.
Pavasara
iestāšanās nozīmē dabas atmošanos. Daba sāk jaunu aktīvās
dzīves periodu. Briest pumpuri, parādās pirmās lapas un sāk augt
ar neiedomājamu ātrumu. Nedēļas laikā kokiem ir izplaukušas
visas lapas un maigi čaukst pavasara vējā. Visur jūtama dzīvība.
Bet kā tad ir r
mums, ar cilvēkiem? Daudz un dažādi mīti ir saistīti ar pavasara
iestāšanos.
Tiek uzskatīts,
ka pavasarī ar silta laika iestāšanos mūsu garastāvoklis
uzlabojas bez acīm redzamiem iemesliem, dvēsele dzied un pasaule
visapkārt liekas brīnišķīga un skaista. Bet ir cilvēki, kurus
pavasaris nemaz neiepriecina, saule nesagādā prieku un sezonas
depresija šķiet pati par sevi saprotama lieta.
Pavasarī ļoti garšīgi ir ēst selerijas un citus garšaugus, kas tikko sākuši augt uz palodzes vai siltumnīcā, jo šie ir vieni no visātrāk augošajiem augiem , un protams pavasara laiks ir īstais sējas laiks!
Viens no mītiem
– pavasaris ir mīlestības laiks. Tas ir maldīgs uzskats.
Pavasaris tik tiešām ir mīlas laiks, tikai uz cilvēku tas nav
attiecināms. Gadalaika izmaiņas ir saistītas ar dzīvām radībām,
kurām ir īss mūža garums. Piemēram, ar aktīvu otras puses
meklēšanu nodarbojas putni, jo to pēcnācējiem pa vasaru ir
jāizaug un jāpieņemas spēkā, lai varētu pārziemot.
Augstāk
attīstītiem organismiem tāda laika apstākļu atkarība nav
raksturīga. Tāpēc nekāda „ieprogrammēta ” uzliesmojuma
cilvēkiem nav – statistika liecina, ka dzemdību namos dzemdētājas
stabili vienādā daudzumā pieņem visu cauru gadu. Der atgādināt,
ka mīts par pavasari var atstāt nelabvēlīgu iespaidu uz meitenēm
ar nestabilu psihi. Ja daiļajai būtnei ar pavasara iestāšanos nav
pielūdzēja, bet kuram it kā vajadzētu būt, tad viņa cieš, kaut
gan tajā pašā laikā viņa varētu priecāties par silto sauli un
pavasara iestāšanos.
Vēl viens mīts
– pavasaris ir pozitīvo emociju laiks. Šo jautājumu apstrīdēt
ir sarežģītāk, bet der atcerēties, ka šajā laikā cilvēka
emocionālais stāvoklis ir nestabilāks par fizisko stāvokli. Psihi
ietekmē laika apstākļi, spiediena kāpumi un kritumi, avitaminoze.
Pavasaris cilvēkos var izraisīt gan eiforiju, gan dziļu depresiju,
jo vieni un tie paši apstākļi uz dažādiem cilvēkiem var
iedarboties atšķirīgi.
Vēl viens
diezgan izplatīts mīts – meitenes atkailina kājas, lai
pievilinātu pretēja dzimuma pārstāvjus. Protams, ka kādai
noteiktai daiļā dzimuma pārstāvju daļai ir tieši tādi mērķi.
Bet mednieces neaprobežojas tikai ar dažiem siltā laika mēnešiem,
viņas ir gatavs atkailināt savas ķermeņa daļas pat bargos ziemas
salos.
Galvenais
iemesls, kāpēc meitenes atkailinās, ir tas, ka saules ietekmē
organismā sāk izdalīties serotīns, kurš ir atbildīgs par mūsu
labo garastāvokli. Kādreiz vēl serotīnu sauc par laimes hormonu.
Daudziem ar silta laika iestāšanos rodas izskaidrojama vēlme pēc
pozitīvām emocijām, līdz ar to rodas vēlēšanās ļaut saulītei
pēc iespējas vairāk sevi apspīdēt .