pirmdiena, 2015. gada 13. aprīlis

Ērču aktivizēšanās

Pēc aukstumiem, līdz ar pavasara atnākšanu, mēs pēc iespējas vairāk cenšamies uzturēties svaigā gaisā. Tikko nokūst sniegs un mēs jau steidzamies uz vasarnīcām, lai atkal varētu atklāt jaunu sezonu ar gaļas cepšanu un ugunskuru kurināšanu. Šajā periodā ir jābūt ļoti uzmanīgiem, jo pavasaris ir iesācies ne tikai mums, bet arī kukaiņiem, kuri ir indīgi un pēc kuru kodumiem var nopietni saslimt. Šie kukaiņi arī uzsāk jaunu sezonu. Viens no bīstamākajiem kukaiņiem ir ērce, kura ir ērču encefalīta un Laima slimības pārnēsātāja. To aktivitātes periods sākas aprīli un lēnām pieklust jūlija beigās. Ja ziema ir bijusi silta un ērcēm ir bijis ziemošanai labvēlīgs gads, tad to aktivitātes sezona sākas daudz agrāk.
Noteikti, ka var izvēlēties saņemt pakalpojumu ātrie kredīti bez darba vietas, ja vajadzīgs saņemt pret-ērču poti, jo tā ir ļoti svarīga!

Encefalīts ir vīrusu slimība, kura bojā galvas smadzeņu pelēko vielu un nervu sistēmu. Smaga inficēšanas var veicināt paralīzi un nāves gadījumus. Kad pēc ērces, kura ir encefalīta pārnēsātāja, kodiena ir pagājušas dažas stundas, cilvēka pašsajūta sāk strauji pasliktināties, paaugstinās temperatūra, var būt samaņas zaudējums. Ja cilvēkam laicīgi nesniedz palīdzību, viņš iet bojā.
Speciālisti apgalvo, ka tie cilvēki, kuri bieži iet uz mežu, ir pakļauti riskam jebkurā atklātā dabas laukā saņemt ērces kodienu.
Ērces parasti mīt augstā zālē un nelielos krūmos. Ērces ļoti reti var atrastie s augstāk par vienu metru. Visbiežāk ērces ir sastopamas purvainā apvidū , kur aug lapu koki un kur bieži parādās cilvēki (piemēram, sēņotāji).
Ērču uzbrukšanas tehnika ir vienkārša. Tās iekārtojas uz zāles stiebra vai krūma zara un pilnā gatavībā, izpletusi kājiņas, gaida upura parādīšanos. Kad cilvēks iet garām un nejauši pieskaras vietai, kur atrodas ērce, kukainis vienā momentā atrodas uz cilvēka apģērba vai ādas.
Cilvēkiem pastaigājoties pa mežu, ērces pieķeras pie to apaviem un biksēm.
Visaktīvākās ērces ir saulainā un sausā laikā. Tādā laikā pat visvājākās no tām cenšas uzbrukt savam upurim, jo tām vajag baroties ar asinīm, lai varētu vairoties.
Rudenī, aukstās un lietainās dienās ērces ir pasīvas. Tās meklē patvērumu, lai sagaidītu labvēlīgākus apstākļus.
Kā noteikt vai cilvēks ir inficējies ar ērču encefalītu?
Slimības simptomi var parādīties negaidīti un ātri. Galvenie simptomi ir stiprs drudzis, galvas sāpes, paaugstināta ķermeņa temperatūra, slikta dūša, vemšanas reflekss. Kādreiz ir novērojamas stipras muskuļu sāpes kakla un plecu rajonā. Retos gadījumos – sāpes krūtīs, jostasvietā. Var parādīties izsitumu uz sejas un citām ķermeņa daļām.
Lai izvairītos no inficēšanās ar ērču encefalītu , pirms ilgi gaidītās došanās uz mežu vai brauciena uz vasarnīcu, vajag veikt vakcinēšanos pret šo slimību. Pirmā vakcinācija notiek pusotru mēnesi pirms plānotā brauciena, pēc trīsdesmit dienām veic otro nepieciešamo vakcināciju. Pēc otrās vakcinācijas, pēc 14 dienām jūs droši varat doties plānotajā braucienā. Pirms tam noteikti ir vajadzīgs laiks, lai jūsu imūnā sistēma var atjaunoties. Nākošajā gadā ir jāveic vēl viena vakcinācija un tad vakcināciju veic ik pēc 3 gadiem.
Nepieciešamības gadījumos, kad cilvēkam nav iespējas vakcinēties laicīgi, viņam tiek ievadīts imunoglobulīns, kurš sāk darboties pēc 1,5 – 2 diennaktīm un tā iedarbība turpinās 4 nedēļas.
Kā novērst ērces piesūkšanos. Patstāvīga aizsardzība pret kodumiem.
Dodoties uz vietām, kur pēc jūsu domām varētu būt sastopamas ērces, ņemiet līdzi ķīmiskos aerosolus vai arī citas vielas, kuras atbaida ērces. Pirms pašas došanās uz bīstamo vietu, apstrādājiet ar tiem apģērbu un atklātos ādas laukumus.
Pirms došanās uz mežu ir ieteicams uzvilkt gaišas drēbes, kura pēc iespējas vairāk nosedz augumu un apgrūtina kukaiņa nokļūšanu uz ādas. Džemperus, kreklus sabāziet biksēs, bet bikses apavos. Galvu obligāti nosedziet ar cepuri vai lakatu.
Pārnākot no meža mājās ļoti rūpīgi apskatiet katru ādas centimetru un pārliecinieties, ka tur nav ērču.
Pat ja uz ķermeņa neesat atraduši ērci, bet esat pamanījuši aizdomīgas vietas, kuras atgādina kukaiņa kodumu, notīriet tās ar spirtu vai jodu.



pirmdiena, 2015. gada 16. marts

Kas ir pavasaris, kad tas iestājas un mīti par to.

Pavasaris ir laiks, kad daba mostas un atdzīvojas no ziemas sala. Pavasaris ir pārejas gadalaiks starp ziemu un vasaru. Pie mums astronomiskais pavasaris iestājas 20. vai 21. martā un ilgst līdz vasaras sākumam - 21. jūnijam.
Pavasaris ir gadalaiks, kuru visi ļoti gaida. Bieži mēs par to izsakāmies – ilgi gaidītais. Pirmos pavasara vēstnešus varam ieraudzīt jau februārī tad, kad mazliet siltāk uzspīd saulīte. Sāk kust un pilēt lāstekas, dzirdam jautro pilienu pakšķēšanu, kura paziņo par tuvo pavasari. Pēc tāda atkušņa vēl var būt gan sali, gan sniegs, bet visi jau saprot, tūliņ, tūliņ atnāks pavasaris un iepriecinās mūsu sirdis ar skaistajām putnu dziesmām, ar savu siltumu un pirmajiem sniegpulkstenīšiem.
Lūk, pavasaris ir klāt. Saulīte debesīs parādās biežāk un biežāk, ar katru dienu kļūst siltāks un siltāks, debesis ir spožākas, visur kūst sniegs un tek urdziņas. Zeme vēl auksta un plika, bet cauri palikušajai sniega kārtai spraucas pirmie, visdrošākie pavasara ziedi.
Mežā viss atdzīvojas, pamostas zvēri, atgriežas gājputni. Visi meklē sev pāri, veido mājīgas ligzdas un rok dziļas alas, lai varētu izaudzināt savus pēcnācējus.
Pavasara iestāšanās nozīmē dabas atmošanos. Daba sāk jaunu aktīvās dzīves periodu. Briest pumpuri, parādās pirmās lapas un sāk augt ar neiedomājamu ātrumu. Nedēļas laikā kokiem ir izplaukušas visas lapas un maigi čaukst pavasara vējā. Visur jūtama dzīvība.
Bet kā tad ir r mums, ar cilvēkiem? Daudz un dažādi mīti ir saistīti ar pavasara iestāšanos.
Tiek uzskatīts, ka pavasarī ar silta laika iestāšanos mūsu garastāvoklis uzlabojas bez acīm redzamiem iemesliem, dvēsele dzied un pasaule visapkārt liekas brīnišķīga un skaista. Bet ir cilvēki, kurus pavasaris nemaz neiepriecina, saule nesagādā prieku un sezonas depresija šķiet pati par sevi saprotama lieta.
Pavasarī ļoti garšīgi ir ēst selerijas un citus garšaugus, kas tikko sākuši augt uz palodzes vai siltumnīcā, jo šie ir vieni no visātrāk augošajiem augiem , un protams pavasara laiks ir īstais sējas laiks!
Viens no mītiem – pavasaris ir mīlestības laiks. Tas ir maldīgs uzskats. Pavasaris tik tiešām ir mīlas laiks, tikai uz cilvēku tas nav attiecināms. Gadalaika izmaiņas ir saistītas ar dzīvām radībām, kurām ir īss mūža garums. Piemēram, ar aktīvu otras puses meklēšanu nodarbojas putni, jo to pēcnācējiem pa vasaru ir jāizaug un jāpieņemas spēkā, lai varētu pārziemot.
Augstāk attīstītiem organismiem tāda laika apstākļu atkarība nav raksturīga. Tāpēc nekāda „ieprogrammēta ” uzliesmojuma cilvēkiem nav – statistika liecina, ka dzemdību namos dzemdētājas stabili vienādā daudzumā pieņem visu cauru gadu. Der atgādināt, ka mīts par pavasari var atstāt nelabvēlīgu iespaidu uz meitenēm ar nestabilu psihi. Ja daiļajai būtnei ar pavasara iestāšanos nav pielūdzēja, bet kuram it kā vajadzētu būt, tad viņa cieš, kaut gan tajā pašā laikā viņa varētu priecāties par silto sauli un pavasara iestāšanos.
Vēl viens mīts – pavasaris ir pozitīvo emociju laiks. Šo jautājumu apstrīdēt ir sarežģītāk, bet der atcerēties, ka šajā laikā cilvēka emocionālais stāvoklis ir nestabilāks par fizisko stāvokli. Psihi ietekmē laika apstākļi, spiediena kāpumi un kritumi, avitaminoze. Pavasaris cilvēkos var izraisīt gan eiforiju, gan dziļu depresiju, jo vieni un tie paši apstākļi uz dažādiem cilvēkiem var iedarboties atšķirīgi.
Vēl viens diezgan izplatīts mīts – meitenes atkailina kājas, lai pievilinātu pretēja dzimuma pārstāvjus. Protams, ka kādai noteiktai daiļā dzimuma pārstāvju daļai ir tieši tādi mērķi. Bet mednieces neaprobežojas tikai ar dažiem siltā laika mēnešiem, viņas ir gatavs atkailināt savas ķermeņa daļas pat bargos ziemas salos.

Galvenais iemesls, kāpēc meitenes atkailinās, ir tas, ka saules ietekmē organismā sāk izdalīties serotīns, kurš ir atbildīgs par mūsu labo garastāvokli. Kādreiz vēl serotīnu sauc par laimes hormonu. Daudziem ar silta laika iestāšanos rodas izskaidrojama vēlme pēc pozitīvām emocijām, līdz ar to rodas vēlēšanās ļaut saulītei pēc iespējas vairāk sevi apspīdēt .